Lub plua (week-asthiv) dhau los Peter Dutton uas yog tus pwm tsav lis laj fai Home Affairs (tswj cov dej num teev zwm cov kev thov ua pej xeem tshiab, yug tshiab, sib yuav ua txwj nkawm tshiab thiab tas sim neej) tau qhia tias Australia tau tsis pub 5 tug pej xeem uas muaj feem koom nrog cov neeg Islamic State koom tes ua txhaum loj heev ntawd ua pej xeem Australia ntxiv lawm.
Raws li tus kis hais lus sawv cev ntawm lub tuam chav tau qhia tias txij tau tsim tau Australia tsab cai Australian Citizenship Act 1948 los txog tam sim no ces tau muaj 44 tus neeg twb raug txwv tsis pub ua pej xeem Australia raws nqe cai 34 ntawm tsab cai no lawm.
Ntxiv ntawd los tus kis ntawm lub tuam chav DHA no tau qhia ntxiv tias tseem muaj 6 tus neeg Australia ntiag tug uas tau mus nrog cov neeg Islamic State ua tub rog tua lwm cov neeg thiab txhawb nqa lawv lub tswv yim phem ntawd los kuj tau ua siab txiav txim tsis ua pej xeem Australia ntxiv lawm thiab.
Tab sis ua ntej lub plua dhau los no, tus neeg Australia hu ua Khaled Sharrouf twb raug txwv tsis pub ua pej xeem Australia raws li tsab cai 2015 anti-terror laws lawm thiab. Vim txij li tsim tau tsab cai no los siv ces Australia tus pwm tsav Minister for Immigration and Border Protection muaj cai tsis pub cov neeg uas tsoom hwv los yog tsev tsoom hwv ntseeg tias yog cov neeg phem terrorists ua pej xeem Australia ntxiv lawm.
Yog li ne ho muaj cov xwm txheej los yog zwj ceeb (situations) zoo li cas cuam tshuam rau yus es thiaj ua rau yus tsis muaj cai ua tau pej xeem Australia ntxiv.
Koj yuav tsis muaj cai ua tau pej xeem Australia ntxiv yog tias koj:
- Txiav txim siab tias koj tsis xav ua pej xeem rau lub teb chaws Australia lawm xws li mus ua pej xeem rau lwm lub teb chaws los yog muaj cai ua tau pej xeem rau lwm lub teb chaws.
- Koj tau thov ua pej xeem nrog lwm lub teb chaws ua ntej hnub tim 4 lub 4 hlis ntuj xyoo 2002.
- Nom tswv Australia los yog tus pwm tsav lis laj fai tswj cov kev tsiv teb tsaws chaw thiab pov puag ciam teb (Minister for Immigration and Border Protection) tau txwv los yog thim tsis pub koj ua pej xeem Australia ntxiv lawm.
- Koj niam los yog koj txiv txiav txim siab tsis ua pej xeem Australia thiab koj hnoob nyoog tsis tau nto 18 xyoo.
Cov zwj ceeb zoo li 4 nqe hais los saum toj no yuav ua rau koj tsis muaj cai ua tau pej xeem rau lub teb chaws Australia no ntxiv lawm.
Tab sis peb ho mus txheeb xyuas cov ntsiab lus kom totaub ntxaws thiab tseeb dua no ntxiv tias muaj cov xwm txheej li cas thiaj yuav ua rau koj tsis muaj cai ua tau pej xeem Australia ntxiv lawm raws li hauv qab no:
Yuav muaj tau teeb meem rau cov neeg tseem ua pej xeem rau 2 lub teb chaws (Only dual citizens are at risk):
Zeskais (Professor) Kim Rubenstein uas yog ib tug neeg txawj txeeg paub zoo txog fab txuj ua pej xeem thiab yog ib tug tub koom siab rau lub teej kawm qhia cai lij choj ntawm lub txhooj faj lem Australian National University tau qhia tias:
"Cov neeg tseem ua pej xeem rau 2 lub teb chaws yog cov yuav raug teeb meem pheej hmoo tsis tau ua pej xeem Australia ntxiv, tab sis teb chaws Australia yeej tsis lam yuav cia ib tug neeg twg ras los ua tus neeg tsis muaj tsw thiab. Tsuas yog tias yog tus neeg ntawd tau ua txhaum cai li npaj yuav tsim xwm txheej kub ntxhov thiab tua pej xeem txawv teb chaws los yog hauv lub teb chaws ces thiaj yuav ua rau lawv tsis muaj cai los ua tau pej xeem Australia ntxiv lawm xwb."
Tab sis raws li tsab cai the nqe cai 32A ntawm tsab cai tshooj cai tswj haiv tau teev tseg ces muaj 5 txoj xub ke yuav ua rau ib tug neeg twg tsis muaj cai ua tau pej xeem Australia ntxiv lawm xwb li:
1. Koj muaj cai thim tsis ua pej xeem Australia (You may renounce your Australian citizenship):
Txawm koj xav thim tsis ua pej xeem los ntshe tej zaum koj yuav tsis muaj cai ua tau li hais thiab.
Vim tus pwm tsav lis laj fai tswj cov dej num tsiv teb tsaws chaw thiab pov puag ciam teb tseem yuav tau los txiav txim siab seb puas pub koj ua tau, thiab nws yuav tsis tso cai yog koj cov kev txiav txim siab tsis ua pej xeem yuav ua rau koj yog ib tug neeg tsis muaj tsw (Stateless-tus neeg tsis muaj teb chaws los yog tsis muaj nom tswv pov plob).
Yog li no koj yuav tsum tau qhia kom tau qhov tseeb tias koj yeej tseem ua pej xeem rau 2 lub teb chaws tiag thiab txawm koj txiav haiv ntawm ib lub teb chaws lawm los tseem ua pej xeem rau lwm lub teb cahws mas nom tswv Australia thiaj pub koj tsis ua pej xeem Australia lawm xwb.
2. Yog koj muaj feem ua txhaum cai los yog dag lwm tus poob nyiaj txiag kom kom tau txais txiam ntsim (Circumstances involving offences or fraud):
Yog tias koj yog ib tug neeg tsiv teb tsaws chaw thiab tau thov los ua pej xeem thiab tau los ua pej xeem Australia lawm, ces tus pwm tsav tswj neeg tsiv teb tsaws chaw thiab tiv thaiv ciam teb muaj peev xwm thim tsis pub koj ua pej xeem tau, yog tias koj ua txhaum cai loj thiab dag ntxias zej tsoom poob nyiaj txiag uas muab tej xov xwm cuav coj los dag los sis qhia rau tsoom hwv, thiab tsis qhia qhov tseeb tias koj yog ib tug neeg ua txhaum cai dhau los, los yog ua tsis ua tsis ncaj rau lub caij koj sau ntawv thov ua pej xeem Australia ntawd. Los sis hais yooj yooj yim tias koj tsis muab tej xov xwm tseeb los qhia rau tsoom hwv kom paub txiav txim tias puas tsim nyog pub koj ua pej xeem ces koj yuav raug txwv tsis pub ua pej xeem Australia tau.
3. Koj tsis muaj tej zwj ceeb tuaj nyob teb chaws Australia raws li tsoom hwv tau teev tseg (Failure to comply with special residence requirements):
Yog tias koj tseem tsis tau muaj cai ras los ua tau kiag pej xeem Australia, ces tej zaum tus pwm tsav tswj neeg tsiv teb tsaws chaw thiab tiv thaiv ciam teb yuav muaj cai txwv los yog thim tsis pub koj ua tau pej xeem tau.
4. Yog koj tsis coj tej xeeb ceem los yog cuj pwm uas hwm thiab fim teb chaws Australia (Conduct inconsistent with allegiance to Australia):
Raws li nqe cai 35 uas teev txog ib tug neeg twg uas tau mus koom thiab ua tub koom siab nrog cov koom haum neeg phem tus neeg txawv teb chaws ntawm tsab cai , ces tus neeg uas tseem ua pej xeem rau 2 haiv neeg los yog 2 lub teb chaws ntawd yuav tsis muaj cai ua pej xeem rau teb chaws Australia kiag tam sim ntawd lawm raws li lub tuam chav tau qhia.
Thiab Professor Rubenstein tseem tau hais tias txawm yog tus neeg ntawd nyob hauv teb chaws Australia los yog nws muaj feem koom nrog cov neeg phem lub tswv yim phem no thiab ua txhaum cov cai ces tus pwm tsav tswj neeg tsiv teb tsaws chaw muaj peev xwm tsis pub tus neeg ntawd ua pej xeem Australia.
Tsis tas li no los Australia lub tsev tsoom hwv tswm muaj cai pub ib tug neeg ua pej xeem Australia ntxiv yog tias tus neeg ntawd nyiam siv deev nrog tej me nyuam yaus hnoob nyoog tsis tau txog 18 xyoo thiab vim nws tsis cam hwm raws li Australia tej cai coj taug ua zoo
Yog li thiaj ua rau professor Rubenstein thiaj txhawj xeeb tias tsim nyog cia cov criminal law system los rau txim rau tej neeg ua txhaum rau cov teeb meem no xwb tsis tsim nyog yuav siv tsab cai ua pej xeem coj los rau txim rau tej neeg no.
5. Yog tias koj yog ib tug me nyuam hnoob nyoog tsis tau nto 18 xyoo ntawm ib tug niam txiav uas tsis ua pej xeem Australia lawm (If you are the child of a responsible parent who ceases to be an Australian citizen):
Yog tias niam los yog koj txiv tsis ua pej xeem Australia ntxiv thiab koj hnoob nyoog tsis tau nto los yog txog 18 xyoo ces tus pwm tsav lis laj faj tswj neeg tsiv teb tsaws chaw thiab tiv thaiv teb chaws muaj peev xwm tsis pub tus neeg ntawd ua pej xeem Australia ntxiv yog tias tus neeg ntawd ua pej xeem rau 2 haiv neeg. Thiab txawm yog cov uas tseem sam sim thov ua pej xeem Australia los yeej muaj ntau cov yeej raug txwm tsis pub lawv ua pej xeem Australia lawm thiab.
Nom tswv cov kev txwv tsis pub ib tug neeg twg ua pej xeem Australia (Refusal):
Yog li thiaj tseem ceeb heev uas ib tug neeg twg yuav tsum tau nyob ruaj hauv teb chaws Australia txog li 4 xyoos tso mas thiaj li mam muaj cai mus thov tau pej xeem Australia.
Thaum ntxov lub xyoo 2018 no lub tuam chav The Department of Home Affairstau qhia tias nws tsis pub cov neeg txog 4,151 tug uas tau xa ntaub ntawv thov xeem ua pej xeem Australia rau cov financialyear 2016-2017 dhau los, thiab muaj cov neeg ntawm 4 txheeb tawm tus no yog cov xeem tsis tau los ua pej xeem Australia.
Yog li tus kws lij choj paub zoo txog cov kev tsiv teb tsaws chaw hu ua Judy Hamawi thiaj tshab txhais tias "Txwm ib txhia neeg yeej muaj tej zwj ceeb raws li tsoom hwv tau teev tseg raws li lub tuam chav Department of Home affairs tau teev tseg los nom tswv Australia yeej tseem muaj cai tsis pub tus neeg ntawd ua tau pej xeem Australia thiab."
"Muaj ntau cov laij thawj uas lub tuam chav The Department of Home Affairs tsis kam ib tug neeg twg thov ua pej xeem Australia tau thiab yog tias tus neeg ntawd tsis muaj tej cuj pwm ces yuav ua rau nom tswv tsis pub tus neeg ntawd thov ua pej xeem Australia tau thiab xws li tus neeg ntawd raug txim txhaum thiab raug tsim kaw tsev laj cuj 1 xyoos ntawd."
Ms. Hamawi tseem tau hais ntxiv tias "Txawm tias yog ib tug neeg twg xeem tau ua pej xeem Australia lawm tab sis nws tau ncaim los yog tawm ntawm lub teb chaws Australia mus nyob rau lwm lub teb chaws los yog nyob txawv ntev heev lawm, ces lub tuam chav The Department of Home Affairs yuav tsis pub tus neeg ua pej xeem Australia thiab vim lawv pom tau tias zoo li yuav yeej tsis xav ua pej xeem Australia tiag."
Yog li ces thiaj tseem tsis paub tseeb thiab thiaj tseem muaj teeb meem cuam tshuam txog cov cuj pwm nom tswv teev txog ib tug neeg twg uas lub tuam chav Home Affairs yuav txwv tsis pub ib tug neeg twg ua tau pej xeem Australia thiab xws li, yog tus neeg ntawd pheej caij tsheb hla teeb liab tas mus li, tsim teeb meem kub ntxhov hauv lub cuab yig los yog ntaus poj niam tub se, thiab ntxias dag lwm tus neeg kom poob nyiaj txiag uas yog ib cov xeeb ceem los sis cuj pwm tsis zoo uas tsoom hwv yuav tsis pub tus neeg ntawd ua pej xeem Australia tau thiab, tab sis tseem yog tej kis uas plooj plooj tsis tau paub tseeb tiag puas tsim nyog yuav ua li ntawd.
Tus kis ntawm lub tuam chav Department of Home Affairs tau hais tias "Tsoom hwv teb chaws Australia () kub siab los ua tib zoo txheeb xyuas txog Australia tej cai tso cai rau tej neeg thov ua pej xeem Australia zoo heev, thiab yeej kub siab heev los pov puag Australia tej neeg zejzog uas pov puag tej me nyuam yaus kom txhob cuam tshuam nrog tej kev ua txhaum cai thiab."#
Listen to SBS Radio Hmong program at on Thursday 6pm AEST (Australian Eastern Standard Time) and Sunday 11am AEST.
You can download SBS Radio App from and from or you can download news in Hmong and English, and also listen to Hmong podcasts at .
Besides, you can follow us, click like, share and comments at #SBSHmong website at .
Call to have a chat with SBS Radio Hmong Program on + 61 3 9949 2259 or sent your comments to .