'Mob sab dua thaum kis tau zaum ob,' yog lo lus ib tug poj niam Australia qhia kom tsis txhob kis COVID-19

Nod yog txhua yam peb paub txog cov kev rov qab kis dua kab mob COVID-19.

COVID-19 Reinfection

Linzi Ibrahim (left) says the second infection has affected her both physically and mentally Credit: Linzi Ibrahim

Key Points
  • Professor Michael Kidd hais tias yog koj kus tau kab mob dhau los lawm ces tsuas pov puag tau koj plaub hlis xwb
  • Tej tshuaj ntsiav noj tiv thaiv kab mob virus yuav pab kom tej neeg kis tau kab mob COVID-19 tsis txhob raug coj mus kho ntawm tsev kho mob
  • Muaj kev teeb txheeb ntxov hais tias yuav muaj kev phom sij yuav rov qab kis tau kab mob COVID ntau zaus
Linzi Ibrahim uas yog ib tug neeg ntawm New South Wales kuj yog ib tug ntawm ntau txheeb tus neeg Australia uas kis tau kab mob coronavirus ua zaum ob los yog tus kab mob Omicron zaum peb uas tseem tab tom sib kis tam sim no.

Ms Ibarhim uas yog ib tug leej niam muaj ob tug me nyuam thiab kuj yog ib tug neeg mob hawb pob hais tias cov kev kis tau tus kab mob tshiab zaum ob no mas ''yeej sab zog.''

Ms Ibarhim qhia rau SBS tias "Cov kev kis zaum ob no mas muaj ceem tshaj thiab ua rau kuv ua tsis tshua taus pa ua yog tej yam txaus txhawj xeeb heev.''

Nws hais tias tus kab mob virus no tau ua rau muaj teeb meem rau nws lub cev thiab ua rau nws nyuaj siab heev rau lub tsam thawj no.
Ua rau yus yeej tsis muaj zog yuav ua tau tej yam yooj yim li ua noj ua haus thiab tu vaj tse li. Yeej ua rau kuv tsis muaj zog yuav ua ib yam dab tsi, ua exercise los sis yog ua si nrog kuv tej me nyuam li.
Ms Ibrahim thiaj taw qhia kom sawv daws yuav tsum ua txhua yam kom zam dhau tsis txhob kis tus kab mob no.

Vim li cas thiaj pheej rov qab kis dua cov kab mob no?

Tej kws thiab tej nom tswv tswj dej num noj qab haus huv hais tias cov kab mob ncau ntawm tus mob Omicron tshia li BA.5 thiab BA.4 ces hla dhau ntawm ntawm cov kev kis zaum dhau los thiab ntawm tej kev hno tshuaj vaccine tib si.

Txhais tau tias txawm tej neeg uas tau xub kis tus mob Delta los yog tus tus mob Omicron uas ncaus ntawd dhau los lawm los yeej tseem muaj peev xwm yuav rov qab kis tau tus mob uas hlav ncau tshiab no tau thiab.
Professor Michael Kidd uas yog Australia tus lwm coj tswj hauj lwm noj qab haus huv hais tias yog kis tau kab mob dhau los ces tsuas pab tiv thaiv tau yus kom tsis txhob kis dua rau lub sij hawm 4 limtiam xwb.

Thiab qhov tseeb tiag ces tej xeev yeej tau txog lub sij hawm rov qab kis tus kab mob no ntawm 12 weeks los ua 28 hnub lawm xwb raws li tau muaj cov kev taw qhia los ntawm pawg rooj saib xyuas Australian Health Protection Principal Committee.

Txhais tias tej neeg uas rov qab sim es paub tias kis kab mob dua tom qab 28 hnub uas xub kis ua ntej uas lawv yuav tau cais lawv tus kheej ntawd lawm ces tam sim no raug xam tias yog cov neeg kis kab mob tshiab lawm.

Cov kab mob COVID uas rov qab kis tshiab no puas sab dua cov xub kis dhau los?

Professor Kidd hais tias tej kab mob hlav ncau tshiab no ''sib kis tau yooj yim dua'', tab sis tej kws teeb txheeb tseem tab tom kawm thiab ho yuav muaj tsim tau teeb meem dab tsi.

Nws hais tias "Qhov peb tsis paub ntawd ces yog qhov tias seb tej kab mob tshiab no ho puas ua rau mob hnyav dua tej tau muaj dhau los li Omicron los yog cov Alpha thiab Delta dhau los."
Peb yuav tsum nco tias cov kev rov qab kis kab mob no no tej zaum kuj yuav ua rau mob sab dua los kuj tau rau tej neeg muaj hnoob nyoog 70 xyoo los yog siab thiaj ntawd, cov neeg muaj mob ntev, cov neeg puas cev thiab tej neeg uas lub cev tsis muaj zog
Tej kws yee yeej hais tias muaj ntau yam ua rau yuav rov qab mob sab yog kis tau tus mob no li: hnoob nyoog, muaj tus kab mob ntawd ntau npaum li cas hauv lub cev, puas hno tshuaj vaccine, puas yog cov neeg lub cev cov immune system tsis ua hauj lwm zoo, thiab lub caij sib nrug ntawm ob co kev kis kab mob ntawd.

Tau muaj America ib cov kev teeb txheeb uas tseem tsis tau raug lwm cov chaw teeb txheeb tshawb xyuas ntawd, yeej qhia tias tias yuav muaj kev phom sij loj ntau tuaj ntxiv cuam tshuam nrog rau cov zum uas rov qab kis kab mob.

"Peb kuj pom tau tias yog piv thawj co neeg uas xub kis tau kab mob lawm, ces cov kev rov qab kis tau tus mob no yuav ua rau muaj kev phom sij tau ntau yam li ua rau tas sim neej, raug coj kus kho ntawm tsev kho mob thiab muaj lwm yam mob haum lub ntsws thiab ntau cov khoom nrog cev uas cuam tshuam txog lub ntsws los yog nyob sab nraum lub ntsws li (mob plawv thiab hlab plawv, cov system cuam tshuam txog ntshav thiab cell uas pab kom ntshav khov, los yog tej teeb meem cuam tshuam txog ntshav, ntshav qab zib, cov yam ntxwv nkees, mob plab thiab hnyuv, mob raum, teb meem nyuaj siab, teeb meem cuam tshuam txog nqaij thiab pob txha, thiab cov teeb meem cuam tshuam txog lub paj hlwb thiab tej hlwb txha nrog uas tswj tag nrho lub cev).''

Peb muaj peev xwm tiv thaiv li cas kom tsis txhob rov qab kis dua?

Professor Kidd thiaj xav nqua hu tej neeg sawv daws tiag tiag kom siv ntaub npog qhov ncauj ua ntej yuav tawm ntawm tsev mus ib qho qhov twg los yog nyob rau ib qho chaw twg uas nyob tsis tau nrug kom deb ntawm lwm tus neeg lawm.

Professor Kidd hais tias "xam cov kev mus yuav khoom, mus tsham kiab khw, mus siv ntaiv hluav taws xob, los yog mus siv public transport.''

"Ua ke no los xav kom hno tshuaj vaccine kom txwm thiab hno koob booster doses - hno koob txhab ntxiv nrog thiab."

Tsoom fwv Queensland hais tias tej neeg uas xub kis tau dhau los tab sis tau hno tshuaj vaccine txwm lawm yuav raug kev phom sij rov qab kis dua tshiab los yog coj mus kho ntawm tsev kho mob tsawg dua. Thiaj yuav muaj cov kev phom sij no tsawg zuj zus rau ib koob tshuaj vaccine uas hno txhab ntxiv suav cov tshuaj vaccine hno txhab ntxiv (booster doeses) nrog tib si.

Professor Kidd hais tias ''cov kev nyob nrug ntawm lwm tus, ntxuav tes kom huv, coj tej cwj pwm thaum hnoos zoo' - los yeej yog tej yam tseem ceeb tib yam li lwm lub caij uas tau muaj kab mob kis thoob ntuj thiab.''
Health authorities advise residents to do a RAT or PCR test as soon as COVID-19 symptoms occur.
Health authorities advise residents to do a RAT or PCR test as soon as COVID-19 symptoms occur. Source: Getty / Getty Images/Tang Ming Tung

Yog koj rov qab kis dua ne?

Nom tswv tswj dej num noj qab haus huv taw qhia kom tej neeg sawv daws mus sim PCR yog tias sim RAT paub tias tsis kis yog tias lawv tseem muaj cov yam ntxiv mob.

Ms Ibrahim hais tias nws sim RAT 4 zaug thiab pom tias tsis kis ua ntej yuav mus ntsib nws tus kws kho mob thiab ua ntej yuav muaj cov yam ntxwv mob loj tuaj. Ces nws mus sim PCR test thiaj paub tias nws twb kis tau kab mob COVID lawm. 

Nws kuj xav kom tej neeg sawv daws txheeb seb lawv puas muaj cai thov tau cov tshuaj ntsiav noj tua kab mob virus uas nws hais tias pab kom nws ua tau pa yooj yim zog ntawd.
Professor Kidd thiaj muab cov tshuaj ntsiav noj kho COVID-19 no tias ''yog ib co tseem ceeb heev,'' vim yuav pab kom tsis txhob mob sab sab, txhob raug coj mus kho ntawm tsev kho mob thiab txhob ua rau neeg raug kev phom sij tas sim vim muaj tej xwm txheej no.

Thiab tej tshuaj ntsiav no yuav siv tau hauj lwm zoo heev thaum noj rau lub caij uas sim paub tias kis tau kab mob rau tsib hnub ntawd.

SBS yeej kub siab yuav qhia tag nrho tej xov xwm tshiab txog kab mob COVID-19 rau Australia tej zejzog coj ntseeg ntau yam kab lis kev cai thiab hais ntau hom lus. Mus xyuas thiaj li yuav pab kom koj tau txais kev nyab xeeb thiab paub tias muaj xwm txheej tshwm sim li cas lawm.

Share
Published 17 August 2022 3:58pm
Updated 17 August 2022 5:39pm
By Yumi Oba, Vixay Vue


Share this with family and friends