Ncua Australia cov kev hno tshuaj COVID-19 vaccine ntev npaum li ntawd ces yuav poob nyiaj ntau npaum li ntawd

COVId-19 - Viktor Forgacs - Unsplash

Kab mob COVID-19 - Victor Forgacs Source: Unsplash

Michael Buckland uas yog tus coj ntawm lub koom haum teeb txheeb McKell Institute hais tias yog Australia raug siab tiag tiag los kis tej hauj lwm hno tshuaj vaccine no kom ua tau li Askiv cov thiab Germany cov kev hno tshuaj coronavirus vaccine mas ntshe tsheem yuav siv sij hawm li 4 hlis thiab 1 xyoos sib law liag mas thiaj yuav ua tau li 2 lub teb chaws no ua thiab tseem yuav ua rau Australia poob nyiaj txij li ntawm 1.5 mus txog 4 billion dollars vim yog tsis hno tej tshuaj COVID-19 vaccine rau tej neeg ntawm teb chaws Australia ces yuav raug kaw ntxiv, yuav ua rau tej lagluam ua tsis tau lagluam, tej neeg tsis tau hauj lwm txaus ua, ua rau tej neeg tsis muaj hauj lwm ua.


Michael Buckland uas yog tus coj ntawm lub koom haum the McKell Institute qhia tias nws lub koom haum tsab ntawv cej luam uas tau tsim ib tug qauv (estimate model) coj los teev txog cov kev poob nyiaj txiaj vim muab teb chaws Australia kaw tim tus kab mob COVID-19 no ces yuav ua rau teb chaws Australia poob nyiaj ntau billion dollars yog nom tswv tsis kub siab los xyuas kom hno tau tshuaj vaccine rau tej neeg ntawm teb chaws Australia li tau xub npaj tseg.

Cov laj thawj (reasons) uas yuav ua rau poob tej nyiaj li hais no ces twb vim yog tias yog tej neeg tsis tau hno cov tshuaj COVID-19 ces yuav muaj cib fim sib kis tau kab mob COVID-19 thiab yuav ua rau tej xeev rov qab raug kaw los yog teb chaws Australia tsis muaj peev xwm qhib ciam teb rau cov lagluam ntoj ncig uas yuav tau tos cov neeg txawv teb chaws tuaj ncig teb chaws tuaj siv nyiaj pab teb chaws Australia, tsis muaj neeg tuaj ua hauj lwm, tsis muaj peev xwm ua tau lagluam nrog pej kum haiv thiab tsis tau nyiaj los ntawm tej tub kawm pej kum haiv uas coj nyiaj tuaj siv ua lub neej thiab tuaj ntiav kawm ntawv, los yog tsis muaj peev xwm ua cov lagluam ya dav hlau ces thiaj yuav poob nyiaj ntau billion dollars.

Dua ntawm tej hais no lawm yog muab tej nroog thiab lub teb chaws kaw ces tej neeg tsuas muaj 2 txoj kev xaiv xwb raws li Michael Buckland tau qhia. 1. ces yuav tau xaiv ua lagluam. 2 tuaj ces yuav tau xais seb koj xav tau txais kev nyab xeeb thiab kev noj qab nyob zoo los yog yuav xaiv qhib teb chaws ua lagluam, uas sawv daws yeej xaiv nqe 2. Tab sis Mr Buckland hais tias muaj txoj kev xaiv 3 rau peb xaiv, uas yog yuav tau mus hno tshuaj COVID-19 vaccine kom thiaj li pab peb rov qab ua tau lub neej li qub.

Txawm li cas los kuj tseem muaj ntau yam teeb meem cuam tshuam. Thawj yam yog tseem muaj tej xov xwm cuav qhia txog cov kev phom sij ntawm tej tshuaj COVID-19 vaccine, muaj cov kev ntseeg cuav tsis muaj tseeb, thiab cov kev txhawj xeeb txog cov kev nyab xeeb ntawm tej tshuaj vaccine no los yog tseem muaj tej tshuaj vaccine no tsis txaus coj los hno rau tej neeg coob coob kom tau sai raws li siab xav. Ces thiaj tseem tsis tau muaj peev xwm hno tau tej tshuaj vaccine no rau sawv daws. Ib nqe kawg uas ua rau ib txhia txhawj xeeb ces tseem muaj ib txhia neeg tawm tsam tsis pom zoo thiab tsis kam hno tshuaj coronavirus vaccine thiab teb chaws Australia cov kev hno tshuaj COVID-19 vaccine los yeej yog ib cov kev yeem thaj (voluntary) xwb, nyob ntawm yus yeem thiab pom zoo hno ces mam mus hno xwb, tsis yeem ces nom tswv tsis yuam yus tab sis nom tswv yeej tau nqua hu kom sawv daws mus hno kom thiaj tau txais kev pov puag thiab tau txais kev nyab xeeb rau teb chaws Australia tej zejzog.

Mr Buckland thiaj hais tias nws lub koom haum  tsis yog yuav liam ib tug twg tias ua tsis tau tej hauj lwm hno tshuaj no es teb chaws Australia thiab tseem raug kaw thiab tsis qhib lub teb chaws no tej ciam teb los yog tej ciam teb xeev thiab tso cai rau tej neeg kom ua tau lub neej li qub thaum tseem tsis tau muaj tus kab mob coronavirus sib kis thoob ntuj, tab sis tsab ntawv cej luam (report) no tsuas yog xav qhia tias 'yog muab cov kev hno tshuaj coronavirus vaccine no ncua ntev npaum li cas ces haj yam yuav ua rau poob nyiaj ntau npaum li ntawd xwb. Nqe no yog ib nqe tseem ceeb uas lub koom haum McKell Institute xav kom tej nom tswv kub siab txog tej hauj lwm no, thiab nrhiav tej tswv yim los nrog xyuas thiab pab tej lagluam los yog tej neeg raug teeb meem los ntawm tus kab mob tam sim no. 


 

  • Tej neeg ntawm teb chaws Australia yuav tsum nyob kom nrug ntawm lwm tus neeg yam tsawg li 1.5 metres. Txheeb seb koj lub xeev ho muaj cov kev txwv tsis pub neeg sib sau ua ke li cas ntxiv.
  • Yog tias koj tau khaub thuas thiab muaj yam ntxwv mob lawm ces nyob twj ywm hauv tsev, thiab npaj hu nrog koj tus kws kho mob tham los yog hu rau lub chaw tswj xov xwm txog tus kab mob coronavirus (Coronavirus Health Information Hotline) tus xov tooj 1800 020 082 tham seb yuav ua li cas.
  • Mloog tau xov xwm txog tus kab mob COVID-19 ua 63 hom lus tau ntawm 
  • Xav kom koj yuav tsum tau mus txheeb tej nom tswv ntawm koj lub xeev:   cov kev taw qhia ntxiv. 
 rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub  (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm ,, thiab  los yog download  kom koj mloog tau SBS Hmong.  


Share