Tam sim no yeej muaj ntau cov kab mob COVID-19 viruses sib txawv ntawm ntau lub teb chaws uas tseem tab tom sib kis tam sim no thoob ntuj lawm. Tab sis muaj ib co uas txaus txhawj xeeb tshaj plaws ntawm tej kab mob no uas yog cov Delta variant uas xub txheeb tau ntawm teb chaws India thiab sib kis tau yooj yim tshaj qub lawm. Ces ntshe sai sai no peb yuav pom tias tus kab mob no yog ib tug ua rau neeg ntiaj teb kis coob tshaj plaws lawm.
Tam sim no (16:24) AEST hnub tim 25.06.2021 ces raws li John Hopkins University cov zauv uas tau teev txog ntiaj teb cov kab mob COVID-19 ntawd ces teb chaws America yog lub teb chaws neeg kis coob tshaj plaws ua zeeg 1 tshaj 33 million tus thiab tas sim neej tshaj 600,000 tus neeg lawm; teb chaws India tau zum 2 thiab muaj neeg kis coob tshaj 30 million tus tas sim neej ze txog 400,000 tus; zum 3 ces yog teb chaws Brazil uas muaj neeg kis tshaj 18 million tus thiab tas sim neej tshaj 500,000 tus lawm.
Yog xam tej neeg kis tau tus mob no thoob ntiaj teb ces muaj neeg kis ze txog 180 million tus, thiab tas sim neej yuav laug txog 4 million tus; txawm li cas los kuj muaj peev xwm hno tau tshuaj COVID-19 vaccine tshaj 2.7 billion koob rau tej neeg lawm thiab.
Raws li ntiaj teb lub koom haum tswj kev noj qab haus huv tau qhia ces muaj 4 hom kab mob COVID-19 sib kis tam sim no. Alpha ces yog cov txheeb tau ntawm teb chaws Askiv uas tsuas muaj peev xwm kis tau rau lwm tus txog 50% xwb, Beta ces yog xub txheeb tau ntawm teb chaws South Africa, thiab Gamma ces yog txheeb tau ntawm teb chaws Brazil thiab tus tshiab uas yog Delta ces txheeb tau ntawm teb chaws India.
Tab sis tam sim no yeej tau muaj xov xwm qhia tias muaj tej teb chaws yam tsawg li 80 lub kis tus kab mob Delta no lawm. Lub muaj neeg kis tus kab mob no txog 99% tam sim no ces yog Askiv, txuas ntxiv ntawd yog Russia uas muaj neeg kis tau tus mob no txog 90% lawm.
Professor Catherine Bennett ntawm tsev kawm qib siab Deakin University hais tias ''Tus kab mob Delta no yuav tau hloov ua dua lwm tus kab mob tshiab kom nws thiaj muaj peev xwm kis tau rau lwm tus neeg. Thiab peb yeej pom tias nws tseem kis rau tej neeg coob tshaj lwm cov kab mob coronavirus lawm thiab ces thiaj yog tej yam txaus txhawj xeeb heev. Vim tam sim no twb ras los ua tus kab mob uas muaj neeg kis coob tshaj plaws ntawm teb chaws Askiv lawm."
Qhov txaus txhawj xeeb mas tseem tau muaj ib cov kev teeb txheeb tshiab ntawm Askiv lub tuam chav tswj zej tsoom cov kev noj qab haus huv (Public Health England) tau qhia tias tus kab mob Delta no muaj peev xwm kis tau rau 6 tus neeg tshiab yog piv rau lwm cov kab mob coronavirus ces yog ib tug neeg twg kis tau ces tsuas muaj peev xwm kis tau rau 2 los yog 3 tug neeg tshiab xwb. Ces thiaj yog ib cov kab mob uas yuav tau ceev faj tiag tiag.
Muaj neeg xav paub tias yog vim li cas tus kab mob coronavirus (COVID-19) uas tau kis thoob ntuj rau neeg ntiaj teb no ho hloov ua cov kab mob tshiab.
Nqe no ces Professor Robert Booy uas yog ib tug kws paub zoo txog kab mob sib kis thiab yog ib tug neeg ntawm lub koom haum hno tshuaj vaccine Immunisation Coalition tshab txhais tias "Kab mob coronavirus (COVID-19) ces yeej zoo tib yam li tej kab mob khaub thuas, uas nws yuav tsum tau hloov ua cov kab mob tshiab thiab kis rau lwm tus neeg tshiab ces sib kis txuas ntxiv rau lwm tus neeg li peb pom kis rau hauv tej neeg zejzog tam sim, kom nws thiaj ciaj thiab muaj sia nyob tau ntev ntxiv."
Txawm li cas los 2 tug professor no yeej tau nqua hu kom tej neeg Australia kav tsij mus hno tshuaj COVID-19 vaccine tsis hais yog hno hom AstraZeneca los yog hno hom Pfizer li.
"Vim yeej tau muaj ib cov xov xwm ntawm teb chaws Askiv tau qhia tias yog hno tej tshuaj no kom txwm 2 koob lawm ces yuav muaj peev xwm tiv thaiv thiab pov puag tau yus txog li ntawm 96% los yog 92% kom yus tsis txhob mob sab sab thiab tsis txhob raug coj mus kho mob rau tom tej tsev kho mob lawm," raws li Professor Bennett tau qhia.
- Tej neeg ntawm teb chaws Australia yuav tsum nyob kom nrug ntawm lwm tus neeg yam tsawg li 1.5 metres. Txheeb seb koj lub xeev ho muaj cov kev txwv tsis pub neeg sib sau ua ke li cas ntxiv.
- Yog tias koj tau khaub thuas thiab muaj yam ntxwv mob lawm ces nyob twj ywm hauv tsev, thiab npaj hu nrog koj tus kws kho mob tham los yog hu rau lub chaw tswj xov xwm txog tus kab mob coronavirus (Coronavirus Health Information Hotline) tus xov tooj 1800 020 082 tham seb yuav ua li cas.
- Mloog tau xov xwm txog tus kab mob COVID-19 ua 63 hom lus tau ntawm
- Xav kom koj yuav tsum tau mus txheeb tej nom tswv ntawm koj lub xeev: , , , , , , cov kev taw qhia ntxiv.
rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm ,, , thiab los yog download kom koj mloog tau SBS Hmong.