Iha fulan Fevereiru tinan tinan ida ne'e, Universidade Curtin hamutuk ho The Art Gallery iha Western Australia hala’o espozisaun ida ho titlu “Arte Dame nian: Arte Depois Funu”, ne’ebé halibur artista husi Bosnia, Rwanda, no Timor-Leste. Arte ne’ebé hatudu iha espozisaun esplora sentidu emosional durante funu, espresa hosi impaktu politika, ekonomia, no moris iha kultura hosi sosiedade nasaun tolu ne'e.
Vanessa Hearman hanesan dosente senior husi Universidade Curtin, esplika kona-ba inisiativu hosi projetu ida ne'e no tema ne'ebe mak sira hili ba espozisaun ne'e. Nia haktuir, projetu ida ne'e hanesan kontinuasaun hosi projetu antes "arte no konflitu" no hetan fundus husi Australia Research Council no lidera hosi Prof.Kit Messham-Muir.
Husi inisiativu uluk ne'e, Prof. Kit hanoin katak sei interesante tebes atu fo atensaun ba artista hosi zona konflitu kona-ba relasaun arte ho konflitu iha sira nia nasaun, duke hare hosi artista "funu" australianu nian ne'ebé destaka ba nasaun hirak ne'e hodi halo mos sira nia arte.Dra. Vanessa Hearman, dosente senior Universidade Curtin
Vanessa hatutan tan katak ""Peskiza ida ne'e hetan fundu hosi konsellu peskiza Austrália nian tuir nia eskema ligasaun ka lingkage scheme.. saida maka ligasaun ne’e halo maka halibur universitidade sira iha Australia ho parseiru indústria sira, iha kazu ida-ne'e hanesan galeria arte ne'ebé mós envolve universidade sira seluk hanesan Universidade Melbourne, Universidade Estadu California no Univerisidade Arts London. Nia hatete katak ida ne’e projetu multinasionál ida ne'ebé sira envolve ho peskizador sira iha mundu tomak no artista sira hosi nasaun tolu ne’e"
Dra. Vanessa Hearman, dosente senior, Universidade Curtin, Australia Credit: Dra. Vanessa Hearman
Ekipa husi Universidade rekoñese katak atu komprende loloos impaktu funu nian iha espresaun artístiku, sira presiza peritu lokál sira, ema sira ne'ebé la'ós de'it komprende istória no trauma maibé mós iha ligasaun kle'an ho komunidade artístiku sira iha rejiaun sira-ne'e.
Nune'e iha Timor-Leste, sira kontaktu ho ativista, Naldo Rei. Naldo konhesidu hanesan hakerek-na’in, jornalista, ativista no defensór kultura timoroan ida. Hanesan ativista, nia servisu makas hodi dokumenta istória Timor nian liuhosi literatura no filme durante tempu resistensia. Ba projetu ida ne'e, nia halao knaar xave hanesan konsultir espesialista hodi organiza espozisaun iha Timor.
Naldo hatete "Hau agradece ba universidade Curtin, tanba sira fiar hau tanba hau mak reprezenta sira iha Timor hodi identifika artsita timor-oan liu-liu liga ba arte da Paz".
Projetu ida ne'e atu hare ba oinsa ita bele hetan esperesaun diak hosi timor-oan sira kona-ba konflitu no paz, liu-liu bainhira UNO halo intervensaun, ne'ebe Australia lidera forsa da Paz iha Timor, no oinsa artista sira nia perspetiva ba futuru".Naldo Rei, konsultór espesialista ba projetu Arte iha Paz
Hosi workshop ne'e artista timoroan ne'ebe mak halo parte hili atu tuir espozisaun ne'e maka, Bernardino Soares, Inu Bere ne'ebe mai hosi Timor no Maria Madeira, ne’ebé hela iha Perth, Australia.
Timor-Leste nu’udar nasaun joven ida iha mundu, hasoru ona okupasaun brutál ida molok hetan independénsia iha tinan 2002. Hanesan Naldo Reis hatete; Arte hala’o ona papél krusiál ida hodi prezerva memória no forja identidade nasionál ida.

Artista senior, Maria Madeira, halo aprezentasaun kona-ba nia arte iha espozisaun "Arte ba Dame: Arte depois Funu". Tur iha nia sorin maka artista Bernardino Soares ho Inu Bere. Credit: Dra. Vanessa Hearman, Universidade Curtin
Naldo Rei " hanesan fotógrafu, Bernardino hasai foto ema sira ne'ebe luta ba independensia, nia hasai foto iha nakukun durante konflitu nia laran. Maibe depois de ukun-an, nia hanoin oinsa mak ita hateke ba oin, hari'i nasaun ida ne'ebe mak diak liu".
Vanessa hatutan mos katak, fotografe balun mos hatudu hosi konflitu internal ne'ebe mak akontese iha 2006.
Arista Maria Madeira, ninia arte sentra liu ba feto nia knaar iha sosiedade timor-oan. Maria Madeira hanesan artista senior timoroan ne’ebe koñesidu ho inkorpora elementu tradisionál Tais no sasán loro-loron Timor nian iha ninia obra, hodi kahur patrimóniu ho espresaun kontemporánea. Maria esplika nia arte ne’ebe nia hatudu iha galleria ne’e mai hosi esperensai bainhira nia ba vizita nia rai Ermera ho nia Aman. Arte ne'ebe nia hatudu nia bolu " Well... No" Maria esplika signfikante hosi arte ne'e.

Arte ne'ebe hatudu hosi artista senior kontemporanea, Timor-Leste, Maria Madeira, iha espozisaun "arte ba dame" iha Perth, kona-ba feto timor sira nia knar iha sosiedade. Credit: Dra. Vanessa Hearman, Curtin Universidade
Hanesan artista tenta komunika ba timor-oan sira no komunidade internasional. Hau uza sasan ne'ebe timor-oan sira konhese, hanesan tais, mama malus fatin no homan. Iha arte ne'e, hau halo tais ho sasate, kuandu ita hamrik hanesan gerilha ida-ida. Depois hau halo posu, mais hau lakosi block ne'ebe ema uza halo uma. Hau uza kama hodi tesi kiik no uza hanesan posu. Tais ne'ebe reprezenta hosi sasate ne'e hatudu ita nia feto maluk sira ne'ee hamrik hamutuk proteze sira nia posuMaria Madeira, artista kontemporena senior Timor-Leste
Artista kontemporanea ida ne'e hare katak, kreatividade ka idea ba arte bele mosu hosi kualker tempu, situasaun no konversa ne’ebe mak nia iha ho ema, ka hare paizagem ruma.
Ba artista, Inu Bere, arte laos deit auto-espresaun, maibe hanesan mos forma rezisténsia nian, instrumentu ida ba kura, no dalan ida atu komunika bainhira liafuan sira falla. Artista no pintór joven timoroan ne’ebé aprende kona-ba arte pinta bainhira nia sei kiik no aprende hosi nia primo dehan ho nia dedikasaun ba aprende arte no talentu ba observa situasaun, nia halo ona pinturas ka arte barak ne’ebe laos deit hatudu iha Timor-Leste maibe mos iha nivel internasionál, husi Brazil to’o Japaun.

Inu Bere, hatudu nia arte " Poder tolu" iha Art Gallery Perth, Western Australia - ne'ebe iha kontextu Timor nian liga ba poder hosi kultura, relijiaun no politika. Credit: Ino Bere, artista joven kontemporanea Timor-Leste
Inu Bere" hau nia obra iha tolu, no mos iha pintura boot ida ne'ebe hau koalia kona-ba poder tolu no iha kontextu Timor nian liga liu ba poder kultura, relijiaun no politika. Pintura tolu ne'e ba hau signifika.
Premeiru parte hosi pintura ne'e hatudu poder kultura ne'ebe hatudu hosi uma tradisional no hau uza kor rua hodi fera iha klaral, no segundu hare ba relijiaun iha ne'e hau pinta igreija ida no iha kor ne'ebe fera iha klaran no igreija ne'e iha tanki de gera nia leten, no ikus liu mak hatudu poder politika, ne'ebe hau pinta palacio do governu no dala ida tanh hau uza kor rua hodi fera iha klaran. Ba hau hanesan joven iha nasaun ne'ebe ukun an tinan 20 liu ona, bainhira ita koalia kona-ba paz laos deit paz fisiku, ba hau liberdade presiza mos liberdade espritual mos. Poder tolu ba hau sira uza osan ho konhesementu hanesan sira nia arma".Inu Bere, artista jerasaun foun kontemporanea Timor-Leste
inNia mos iha mehi atu loke galeria kontemporane ida iha Timor-Leste no iha esperansa atu iha espresaun Liberdade ba arte ne’ebe nia ho artista sira seluk halo.
Bainhira husu kona-ba knaar hosi artista sira hosi Bósnia, Timor-Leste, no Ruanda hodi promove dame no harmonia, Vanessa hatete katak abordajen artístika distintu sira hosi nasaun ida-idak. Nia nota katak artista Bósnia sira foka ba instalasaun vídeo sira ne'ebé esplora trauma funu nian, partikularmente lakon vida no esperiénsia pesoál sira hosi dezlokasaun. Ezemplu ida ne’ebé hatudu hosi obra artista Aida Šehović no ninia família, ne’ebé lakon sira-nia uma durante konflitu. Artista timoroan sira espresa sira nia istória liuhosi fotografia no pintura sira no uza textile no sasan ne’ebe uza iha kultura timor nian, enkuantu artista Rwanda inkorpora mos textil sira no tersu musan hodi kria liras anju nian, hodi simboliza papél igreja nian iha rekonsiliasaun no kura.

Naldo Rei, hanesan ativista timor-oan hetan knaar hanesan konsultor espesialista ba projetu "Arte ba Dame: Arte depois funu" ne'ebe halao iha Arte Galleria, Perth, Western Australia Credit: Naldo Reis
Espozisaun Arte ba Pás no Arte Pós-Funu sei hala’o to’o fulan Juñu tinan ne’e. Sira ne'ebé iha interese atu esperiénsia obra maka'as sira hosi artista sira hosi Timor-Leste, Bosnia, no Ruanda bele vizita galeria iha Perth, WA. Ba futuru, Vanessa mós fahe katak nia ho nia ekipa, ne'ebe lidera hosi Kit Messham-Muir, iha planu atu organiza mos espozisaun ba nasaun ne'ebé afetadu hosi funu hanesan Ukránia no seluk tan.